Mazuļa piedzimšana sievietes dzīvē atnes pārsteidzošas un ļoti spēcīgas emocijas, raksta Haaretz.
Tas viss ļauj radīt unikālu saikni starp māti un bērnu, tik ļoti spēcīgu un neparastu, ka zinātnieki jau sen ir interesējušies, kas ir tādu savstarpējo attiecību pamatā.
Nozīmīgas izmaiņas sievietes smadzenēs notiek vēl pirms bērna piedzimšanas – grūtniecības laikā.
Pelēkā viela kļūst koncentrētāka. Aktivitāte pieaug apgabalos, kas kontrolē empātiju, trauksmes sajūtu un sociālo mijiedarbību.
Citiem vārdiem sakot, tādas mātišķas sajūtas, kā neizsakāma mīlestība, nepārvaramas rūpes un pastāvīga trauksme, kas sākas ar reakciju, kas notiek galvas smadzenēs.
Zinātnieki izrāda lielu interesi par mandeļveida formas neironiem – amigdalu, vai mandeļveida dziedzeri, kas atbild par atmiņu un tādu emocionālo reakciju vadību kā bailes, trauksme un agresija.
Parasti mandeļveida dziedzera aktivitāte pieaug dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, kas ievērojami ietekmē mātes uzvedību.
Pastiprināta mandeļveida dziedzeru darbība provocē hormonu izstrādi, kas izraisa mātes paaugstinātu jūtību pret sava bērna vajadzībām.
Zinātnieki apgalvo, ka vajag tikai jaunizceptajai māmiņai paskatīties uz savu mazuli, kā galvas smadzeņu apbalvojuma centri sāk aktīvi strādāt.
Amigdalas darbs ietekmē arī to, kā mamma komunicē ar savu mazuli, cik viņa ir uzmanīga pret savu atvasi, pat uz mīlestības spēku, kuru viņa izjūt pret savu bērnu.
Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka mandeļveida dziedzera darbības novirzes izraisa depresijas rašanos jaunajām māmiņām.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu