Mēs bieži vien palaižam garām nopietnas negatīvās sekas psiholoģiskajai vardarbībai, kas patiesībā ir ne mazāk kaitīga par fizisku vardarbību.
Pastāv izteikta saikne starp trauksmes sajūtu un ilgstošu psiholoģisku vardarbību. Hronisks stress un psihotraumas rada dažāda veida psihiskus traucējumus.
Cilvēki bieži vien izjūt spēcīgas ciešanas to cilvēku dēļ, kuri uz viņiem kliedz, apvaino un izrāda necieņu pret viņiem.
Psiholoģe un rakstniece Šerija Gordone skaidro:
«Tā kā vārdiski aizvainojumi nav tik redzami, kā citi ņirgāšanās veidi, piemēram, fiziska un seksuāla vardarbība, tos ir ļoti grūti identificēt. Bet tāpēc tie nekļūst mazāk reāli.
Kā likums, apvainojumam ir kāda vārdiska ietekme, kas cilvēkam nodara emocionālu kaitējumu. Piemēram, kad viens cilvēks dusmās atklāti ar vārdiem kritizē otru, lai ietekmētu viņu sev nepieciešamā veidā, – tā arī ir verbāla vardarbība.
Tāda ietekme liek cilvēkam zaudēt pārliecību par sevi. Realitātē diezgan bieži verbālās vardarbības upuri sāk justies kā neadekvāti, muļķīgi un nekam nederīgi cilvēki.
Verbālās vardarbības fakts, kas noticis romantisko attiecību sākumā, var izraisīt samērā spēcīgu nesaprašanu clivēkam, kas kļuvis par apvainojumu upuri. Jo īpaši, ja partneris pārējā laikā ir uzvedies pavisam korekti un delikāti. Lai atrisinātu šādu incidentu, cilvēkam, kas ir izteicis apvainojumus, vajadzēs turpināt sevi parādīt no labākās puses, un tad viņa partneris spēs palaist šo situāciju.
Rezultātā upuris vienkārši aizmirst par šo gadījumu (vai vairākiem gadījumiem) vai arī atrod attaisnojumu tādai uzvedībai, iestāstot sev, ka viņas partneris vienkārši izjutis pārāk spēcīgu spriedzi vai arī pārdzīvojis grūtus laikus”.
Verbālā vardarbība var tikt novērota dažādos uzvedības veidos.
Garastāvokļa sabojātājs.
Pāridarītājam nepieciešams kontrolēt situāciju, tāpēc viņi katrā izdevīgā situācijā cenšas sabojāt garastāvokli savam upurim, gūstot baudu no tiem brīžiem, kad viņa izjūt skumjas..
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu