Nākošajā rītā viņa nejauši ieraudzījusi reportāžu par Antonu. Protams, kliegt par to, ka tas ir “liktenis”, ir pāragri, bet meitene riskēja.
Pati viņa atzīstas, ka uzrakstīja vīrietim atbalsta vārdus, jo viņai bija viņa žēl. Tomēr pēc tam viss pats no sevis attīstījās. Un tagad viņi ir laimīgs pāris. Bērni lieliski satiek savā starpā, pavisam drīz Ludmila ar dēlu pārvācās uz laukiem dzīvot kopā ar viņiem.
Viņi pieticīgi salaulājās baznīcā, un pēc tam devās ceļojumā, kamēr bērni palika pie vecmāmiņām. Bet, kad viņi atgriezās, tad pieņēma vēl svarīgāku lēmumu – viņi nolēma pieņemt vēl divus bērnus.
Viņi abi strādāja bērnu centrā, kur bērnu vecāki nebija labvēlīgi. Viena no tādām mātēm nomira, bet Ludmila un Antons nolēma ņemt un palīdzēt bērniem.
Tagad viņiem ir liela ģimene. Sieviete atzīstas, ka mēdz būt grūti, tomēr viņai blakus ir vīrietis, kurš viņu atbalsta.
avots: vranya.net