Mana mīļākā sievietes ķermeņa daļa ir sievietes vēders. Mīksts, nedaudz apaļš, noslēpumains kalniņš, kas slēpj neskaitāmus dārgumus. Šeit arī sākas sieviete, viņas spēks, viņas pievilcība. Ne velti sieviešu prakses ir saistītas ar saspringuma nolaišanu uz vēderu, ar vēderdejām, ar elpošanu ar vēderu un tā tālāk.
Nobriedusi sieviete rada polaritāti un piesaista nobriedušu vīriešu enerģiju.
Mēs, vīrieši, skaistumu neuztveram tikai ar acīm. Tas būtu pārāk garlaicīgi. Mēs skenējam katru kustību: galvas pagriezienu, gaitu, ceļu novietojumu sēdus pozīcijā, balsi. Mēs sajūtam grāciju. To nevar nokopēt, nopirkt, iemācīties no modelēm, kuras, starp citu, ir izcilas manierēs, bet ne grācijā. Grācija ir unikāla, ar to ir apdāvināta katra sieviete, bet tā var būt ieslēgta zem cietā vēdera, zem kaislīgām pārliecībām.
Es sēžu kafejnīcā un novēroju man apkārt esošās sievietes. Aptuveni simts jaukas, muļķītes, labi un bezgaumīgi ģērbušās, ar kosmētiku un bez, ar pīkstošām un rupjām balsīm. Tā ir tikai kafejnīca, visas sēž ar draudzenēm un kapučīno. Viņas ir dabīgas, Berlīnē vispār ir maz saspringtu attiecību sieviešu vidū.
Mans skatiens apstājas pie katras, noasinu skatienu, skatos kaut kur cauri publicitātei, manierēm, raksturam.
Un te parādās viņa: skaista sieviete. Es sāku sajust viņas pievilcību, viņas neatkārtojamo vērtību, maigumu un dziļumu. Es saprotu, ka, ja viņu ieraudzīt tā, tad var iemīlēt jebkuru no viņām. Jo mazāk slēpjās, jo vieglāk iemīlēt.
Sievietei ir vieglāk, nekā vīrietim – viņai nevajag par kaut ko kļūt, viņai pietiek vienkārši būt, un viņa jau ir vesela, pietiekoša, skaista. Vīrieši ir vienšūņi, bet tikai pirmajā acumirklī, mēs uzķeramies uz to, ko redzam, bet novērtējam pavisam kaut ko citu. Vīrietis vienalga atradīs, atšķirs, atšifrēs jūsu skaistumu, ja viņam netraucēsiet un nejauksiet prātu.
Katram skaistumam atradīsies mīlošs pielūdzējs, dzejnieks vai princis, kā vēlaties. Nevajag to parādīt, izrādīt, izkropļot. Pietiek vienkārši būt.
avots: vranya.net