“Pārstājiet melot!” – atklāta vīriešu saruna par sievietes ķermeni

Un viņam taču ir taisnība…Kā jūs domājat?

Sievietes vēlas būt skaistas un mīlētas. Tas ir saprotams. Nav saprotams tikai tas, kāpēc daudzas sievietes, sapņojot par mīlestību, sāk ar apmānu.

Es redzu sievietes, jaunas un pieaugušas, katru pa-savam skaistu, ar rozīnīti. Redzu, kā viņas nepieņem savu dabīgo pievilcību, un vēlas kļūt vēl labākas, tajā pašā laikā skaistumu uztverot katra pa-savam.

Veido frizūras, krāso sejas, atkailina kājas, tādējādi apzogot to skaistumu, kādu devusi daba, un kļūstot izbalējušas zem spilgtā grima, standarta, gluži kā bālās bārbijas Miss Visums konkursā, piesaistot tik pat bālus kenus standarta īsai laulību spēlei, lai, kā parasti, galu galā viltos.

Negaidi no Visuma princi, ja nevari būt princese bez mānīšanās.

Ja lien kaut no ādas laikā, lai visiem parādītu, kāda modele esi – noķersi tādu pašu narcisu, pavilksi uz augšu svārciņus – aizķersies ar zeķubiksēm aiz rūdīta meitu mīļa, aiziesi uz naktsklubu uz “gaļas tirgu” – satirgosies pa lēto ar vienreizēju mednieku, izliksies par jaunavu – adoptēsi infantilu puisēnu, sagribēsi manipulēt – nonāksi tāda pasā viltnieka vai nejēgas rokās, un atkal raudāsi spilvenā, ka vīrieši aizbēguši. Nemānies, un pasaule tev pretī arī pārstās ironizēt.

Apmāns ir pārāk ass vārds, aiz tā vienkārši slēpjas bailes izrādīties neglītai. Lūk jums dāvana: neglītu sieviešu nav. Es neesmu saticis. Ir tikai tās, kuras cenšas mūs par to pārliecināt.

Es esmu neglīta – lūk, paskaties, kā esmu uzkrāsojusi lūpas, skropstas, uzvilkusi dziļu dekoltē un atkailinājusi gurnus. Vairāk manī nekā cita nav, tāpēc visu uzmanību ekrānam: uz ekrāna spilgta reklāma, bet aiz ekrāna vien vadi un putekļi.

Mana interese pret sievieti nekad neapstājas pie sejas. Mans uzbudinājums nerodas no viņas figūras, turkāt vēl atkailinātas. Tas nav interesanti, nav īstajā laikā un vietā. Piesaiste noris daudz dziļāk, piesaista iekšējā gaisma, kā avots sajūtams kaut kur sievietes vēderā.

Vīrietis iemīlas būtībā, sievietes dabā, bet seja un figūra izraisa apbrīnu jau vēlāk.

Dzejnieki, apdziedot graciozo stāju, pilnīgās lūpas un garās skropstas, vienkārši apraksta to gaismu uz sievietes ķermeņa. Iemīlējies vīrietis apdziedās gan slaidumu gan pilnīgumu, un pats brīnīsies, kā sabrūk viņa iepriekš izveidotie skaistuma tēli: paskat, es biju pārliecināts, ka viņa nav manā gaumē.

Visskaistākā sieviete manā uztverē ir sieviete gaidībās. Viņai nav svarīgs ārējais, viņas domas ir iekšienē, bērniņā, visa viņas dzīve ir virzīta uz iekšu, viņa klausās sevī, glauda vēderu, staigā lēnām un tik aizkustinoši tūļīgi. Viņa apzinās dāvanu un izgaismo sievišķību. Vīriešu sejas izmainās, ieraugot grūtnieces, viņi kļūst spēcīgāki, dižciltīgāki. Tas ir pamanāmi un ļoti skaisti.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment