Fragmenti no tievējošas sievas vīra dienasgrāmatas – gandrīz pārsprāgu no smiekliem

Astotā diena

Viss zudis. Pičis uz balkona atradis sievasmātes slēptuvi. Naktī dzirdēju, kā viņš rūca, dīrājot ar zobiem speķi. Baidījos viņam tuvoties, lai atņemtu. Gulēju bez miega un apskaudu. No rīta mamma devās pie paziņas ar izsalkušu skatu acīs, bet vīratēvs mani pasauca uz pirti. Kā jau nojautu, līdz pirtij mēs nenonācām, palikām tuvākajā kafejnīcā.

Mājās visi atgriezās paēduši un labsirdīgi, kur atradām niknu un izsalkušu Annu karstā strīdā ar spīdzināšanas ieroci. Grīdas svari izmisuši pretojās viņas uzbrukumam, un atteicās pabīdīties kaut nedaudz pa kreisi.  

Devītā diena

Pienāca krīze. Ciemos ieradās Annas draudzene. Ar kūciņi un Martini pudeli. Un patiesi apmulsa, kad viņai tika piedāvātas kabaču pankūkas. Stāstīja Annai par to, kādu kaitējumu nodara organismam un budžetam siltumnīcas kabači. Es, izrādās, pareizi nenovērtēju šo mīļo, brīnišķīgo klaču bābu un skandālisti Rudīti. Nu bāc. Pāragri sapriecājos. Viņa pieļāva briesmīgu kļūdu – pateica dārgā, tu esi notievējusi”.

Tās ir kaut kādas briesmas. Es jau sen pamanīju, ka sievietes to viena otrai saka vienkārši tāpat, šad un ta, vienkārši, lai kaut ko labu pateikti. Bet mums jāturpina mocīties. Paldies, Rudīt, tu iedvesmoji.

Desmitā diena

Liekas, ka briest vētra. Anna izvilka no skapja tos pašus sasodītos džinsus. Un – džinsus viņa uzvilka pavisam viegli. Dīvaini. Es varētu apzvērēt, ka mana mīļotā ne par centimetru nav notievējusi (lūk, kur arī viss paradokss – visi ir notievējuši, bet Anna – nē). Mamma un tētis viltīgi saskatās. Un te pār mani nāca apgaismība – lai dzīvo šujmašīna un sievasmātes prasmīgās rokas!

Bet pavisam laimīgā Anna iekārtojās man klēpī ar šķīvi, uz kura atradās milzīgs gabals kūkas un, es ceru, ka viņa uz visiem laikiem ir atmetusi šo ieceri. Es taču viņu mīlu, un nevis tos bēdīgi slavenos centimetrus.

Bet “etalona” džinsus es paslēpu tā patālāk. Kur – to tikai Pičis redzēja. Bet viņš mani nenodos.

avots: vranya.net