Zinātnieki pētīja vairāk nekā 2 miljonu bērnu medicīnisko vēsturi laika posmā no 1998. līdz 2012. gadam, izsekojot tiem līdz 16 gadu vecumam. No šīs grupas nedaudz vairāk kā 22 000 cilvēku ir autisma spektra traucējumi. Ar valsts veselības reģistru palīdzību pētnieki analizēja bērnu brāļu, māsu, vecāku un citu ģimenes locekļu veselības ierakstus un specifiskas ģenētiskās attiecības.
“Pašreizējie pētījumu rezultāti sniedz mums pārliecinošākos pierādījumus tam, ka lielākā daļa autisma spektra traucējumu riski ir saistīta ar ģenētiskiem faktoriem,”sacīja Sandins. “Tas nenozīmē, ka mēs varam pilnībā ignorēt vides riska faktorus un to mijiedarbību ar ģenētiskajiem riska faktoriem.”
Iegūtie dati atbilst rezultātiem, kas iegūti no 2017. gadā Zviedrijā veikta pētījuma, kurā tika pētīti dvīņi un ne-dvīņi. Tolaik tika konstatēts, ka 83% autisma risku ir mantojami. 
Jau sen ir zināms, ka ģenētiskie faktori spēlē noteiktu lomu ASD attīstībā, bet šī pētījuma rezultāti parāda, cik ļoti liela nozīme ir ģenētikai. “Mums vēl ir daudz darāmā,” teica Sandins. „Mēs joprojām nezinām, kuri gēni veicina risku. Turklāt ir daudz potenciālu vides faktoru, kas var būt saistīti ar RAS tieši vai kopā ar gēniem. Līdz šim mēs esam tikuši sakidrībā tikai virspusēji.”
Sanāk, ka autismu ietekmē nopietni ģenētiski faktori!
avots: scarymommy.com