Viņus pamanījusi, meitene metās aizslēgt ieejas durvis, bet viņai to izdarīt neizdevās. Negaidītie ciemiņi izdzirdēja troksni, un viens no viņiem iebrāzās priekšnamā un plaši atcirta durvis:
— Oho, kas par skaistuli! Sveika! – viņš savilka seju pretīgā smīnā. – Vai neatradīsies cigarete?
Alīna stāvēja apjukuis, un pa to laiku arī pārējie puiši bija ienākuši mājā.
— Labāk ejiet prom,- klusi teica Ale.
— Ko tik nepieklājīgi? – izsmejoši teica pirmais no puišis. – Labāk iepazīsimies. Mums, ja godīgi, ir vajadzīga nauda, bet tādas skaistules glāsti arī noderēs…
Viņš sāka pamazām tuvoties, cenšoties meiteni saķert savās rokās, bet te pēkšņi blakus istabā radās troksnis – it kā kāds ar koku klauvētu pa grīdu.
Puiši kļuva tramīgi:
— Kurš vēl tur ir? – viens no viņiem jautāja.
Pagriezusies, Alīna saskatīja miglainu siluetu – “sarkanajā stūrī”, kur karājās ikonas, stāvēja mirusī vecmāmiņa. Viņa draudīgi māja ar koku uz puišu pusi, kas nobiedējuši viņas meitiņu.
— Vecmāmiņ! — iekliedzās Alīna ar prieka un baiļu jūtām.
Puisis pavirzīja viņu sānis, ieskatījās citā istabā un skaļi iekliedzās:
— Puiši, nu kas tas ir?
Nesauktie viesi ieskatījās aiz durvīm un aši metās skriet ārā. Bet spoks gāja viņiem pakaļ, mājot ar koku. Gluži kā piekalta pie grīdas Alīna stāvēja un pamanīja, ka vecmāmiņas seja bija ļoti dusmīga.
Puiši klupdami, krizdami sasniedza pagalmu un skrēja tālāk pa ielu, vairs neizdvesdami ne skaņas. Bet vecmāmiņa apstājās pie sliekšņa un maigi uzsmaidīja mazmeitiņai, un pēc tam viņas tēls lēnām izgaisa.
Pēc kādām piecām minūtēm mājās ielidoja Deniss un teica, ka viņš ir braucis autobusā savās darīšanās, un pēkšņi viņam ir zvanījis kāds no nezināma telefona. Savāda smalka balss klusām teikusi: “Tavai māsai ir nelaime, steidzies mājās”.
Tas gadījums nebija vienīgais, kad vecmāmiņa palīdzēja Alei. Pēc izlaiduma viņa parādījās viņai sapnī un pateica priekšā, kurā universitātē labāk iesniegt dokumentus, lai vieglāk iestātos. Un pēc tam parādījās atkal un strikti lika izšķirties ar mīļoto, kurš vēlāk kļuva par rūdītu spēlmani un nebeidzamu brunču mednieku.
Ale jau sen ir pieaugusi un kļuvusi par pārliecinošu veiksmīgu sievieti, bet mīļotā vecmāmiņa viņu nepamet, turpina aizsargāt savu mazmeitiņu. Viņa vienmēr nāk palīgā mazmeitiņai grūtos dzīves brīžos, mierinot satraukuma brīžos vai pasakot priekšā pareizo risinājumu sarežģītās situācijās.
avots: vranya.net