Tajā laikā bija grūti atrast cienīgu darbu, Andrejam ar Svetlanu bija četri bērni. Un nauda vienmēr pietrūka. Tāpēc, kad Andrejam piedāvāja braukt strādāt uz ārzemēm uz pāris mēnešiem, viņš pat divreiz nedomāja. Apsolīja atsūtīt telegrammu, tiklīdz būs ticis līdz galamērķim.
Svetlana pārdzīvoja – braukt, nezin uz kurieni, viņa to uzskatīja par riskantu lietu, bet vīrs apsolīja, ka viss būs labi.
Nekādu telegrammu Svetlana nesaņēma, bet pēc divām nedēļām viņai paziņoja, ka ticis atrasts apdedzis viņas vīra līķis tūkstošiem kilometrus no mājām.
Atpazīt līķi bija neiespējami, zārku atveda slēgtu. Bet soma ar vīra mantām, un viņa dokumenti nesadega pilnībā, un pēc tiem vīru arī atpazina.
Pēc bērēm Svetlana nekādi nevarēja sev rast vietu. Viņa strādāja par auklīti bērnu dārzā. Pelnīja ļoti maz, un tagad vispār nezināja, ko darīt.
Nāca cilvēki un piedāvāja ievietot bērnus internātā. Bet Svetlana aizcirta viņu priekšā durvis, neļaujot līdz galam pateikt sakāmo. Bērni bija viņas laime un dzīves jēga.
Viņa apsolīja, ka bērnu dēļ darīs visu. Viņa atrada piestrādi pa brīvdienām. Vecākie bērni palīdzēja ar jaunākajiem, bet pa nakti lija rūgtas asaras.
Viņa ar Andreju bija viens vesels, un tagad viņa jutās tā, it kā būtu pusi no sevis pazaudējusi.
Šķir nākošo lapu un uzzini, kas zvanīja pie durvīm
[…] LASI VĒL: Sieva apglabāja vīru un palika viena ar četriem bērniem, bet pēc trīs mēnešiem pie durvīm k… […]