Apstādināt bērna histēriju var, uzdodot tikai vienu jautājumu! Unikāla metode no kāda vieda psihologa

Mēs paskatāmies bērnam acīs un mierīgā balsī uzdodam vienu jautājumu: VAI TĀ IR LIELA PROBLĒMA, VIDĒJA PROBLĒMA VAI MAZA PROBLĒMA?

Kad mana meita sāka domāt par to, kas ar viņu notiek, tas uz viņu iedarbojas gluži kā burvju nūjiņa, vismaz šeit, mājās. Es uzdodu šo jautājumu, viņa atbild, un mēs atrodam veidu, kā atrisināt šo problēmu, turklāt meita pati piedāvā, kā atrast risinājumu.

Maza problēma parasti ir visātrākā un vienkāršākā.

Dažas problēmas viņa uzskata par “vidējām”. Visdrīzāk mēs tās atrisināsim, bet ne tajā pašā brīdi – tas palīdz saprast, ka ir lietas, kuru risināšanai nepieciešams laiks.

Ja problēma ir nopietna  – un to, ko jūsu bērns uzskata par nopietnu, absolūti noteikti nedrīkst ignorēt, lai arī jums tās liekas pilnīgas muļķības, – tādai problēmai nāksies veltīt nedaudz vairāk laika.

Dažreiz mums ir jāpalīdz bērnam saprast, ka dzīvē ne viss notiek tā, kā mums to gribas.

Lūk, nesens gadījums, kad šī metode lieliski nostrādāja. Mēs izvēlējāmies apģērbu skolai, un Alise parasti ļoti pārdzīvo par to, kas jāvelk mugurā, it īpaši, kad ārā ir vēss. Tātad viņa vēlējās uzvilkt savas mīļākās bikses, bet tās bija mazgāšanā.

Viņa jau sāka niķoties, kad es pajautāju: “Alise, tā ir liela, vidēja vai maza problēma?”

Viņa paskatījās uz mani un klusām atbildēja: “Maza”.

Mēs jau zinājām, ka mazas problēmas ir viegli atrisināt. Es palūdzu viņu piedāvāt savu problēmas risinājuma variantu (es zināju, ka viņai ir nepieciešams laiks, lai padomātu), un viņa teica: “Izvēlēties citas bikses”.

Es atbildu: “Un tev ir vairākas bikses, no kurām izvēlēties”. Viņa pasmaidīja un aizgāja izvēlēties citas bikses.

Es apsveicu viņu ar to, ka viņa varēja pati atrisināt problēmu, jo ir svarīgi paslavēt bērnu par to, ka viņš tika galā, tas pieliks situācijai galīgo punktu.

Es nedomāju, ka bērnu audzināšanā pastāv kaut kādi burvju paņēmieni. Audzināt bērnu, iziet kopā ar viņu cauri visām attīstības stadijām – tā ir īsta misija. Jā, mēs dažreiz izvēlamies nepareizu ceļu, bet tad ir jābūt pietiekošai gudrībai pagriezties atpakaļ un pamēģināt citu ceļu.

Izejot cauri daudzām histērijām, ko mans bērns sarīkoja, es beidzot ieraudzīju gaismu tuneļa galā, un tāpēc vēlējos padalīties ar šo atradumu arī ar citiem vecākiem. Ceru, ka arī jums šī metode nostrādās.

Padalieties ar šo interesanto rakstu ar draugiem, lai arī viņi ir lietas kursā!

avots: good-day.su