Vai ir iespējams pagarināt sev dzīvi ar domu spēku? Zinātnieki no Bostonas Universitātes Medicīnas skolas uzskata, ka jā! Nesen viņi atklāja, ka optimisti dzīvo ievērojami ilgāk.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, zinātnieki novēroja optimisma līmeni starp 69 744 sievietēm 10 gadu laikā un 1 429 vīriešiem 30 gadu laikā. Viņi atklāja, ka cilvēkiem ar augstu optimisma līmeni dzīves ilgums ir par 11–15% ilgāks un par 50–70% lielāka iespēja nodzīvot līdz 85 gadiem.

Ir daudz iemeslu, kāpēc pozitīva attieksme var pagarināt dzīvi. Zinātnieki norāda, ka optimisti efektīvāk līdzsvaro savas emocijas, kā arī viņiem ir vieglāk atgūties no dažādām dzīves grūtībām. Lai kā arī būtu, ir acīmredzama korelācija starp pozitīvo dzīves skatījumu un cilvēka dzīves ilgumu.

Lūk, kā (un kāpēc) palielināt sevī optimismu:

Šis pētījums var mainīt mūsu pieeju novecošanās procesam. Tā vietā, lai koncentrētos uz aizliegumiem – neēst to, nedzert to – būtu lietderīgāk veikt dažus pozitīvus pasākumus.

“Lai arī pētījumi ir identificējuši daudzus slimību un priekšlaicīgas mirstības riska faktorus, mēs salīdzinoši maz zinām par pozitīvajiem psihosociālajiem faktoriem, kas veicina veselīgu novecošanos,” skaidro dr. Levina Lī, viena no pētījuma autorēm.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

The post Ir viena rakstura īpašība, kas garantēs tev papildus 10 dzīves gadus! Tu vari to sevī attīstīt! appeared first on iReceptes.

Mēs bieži vien palaižam garām nopietnas negatīvās sekas psiholoģiskajai vardarbībai, kas patiesībā ir ne mazāk kaitīga par fizisku vardarbību.

Pastāv izteikta saikne starp trauksmes sajūtu un ilgstošu psiholoģisku vardarbību. Hronisks stress un psihotraumas rada dažāda veida psihiskus traucējumus.

Cilvēki bieži vien izjūt spēcīgas ciešanas to cilvēku dēļ, kuri uz viņiem kliedz, apvaino un izrāda necieņu pret viņiem.

Psiholoģe un rakstniece Šerija Gordone skaidro:

«Tā kā vārdiski aizvainojumi nav tik redzami, kā citi ņirgāšanās veidi, piemēram, fiziska un seksuāla vardarbība, tos ir ļoti grūti identificēt. Bet tāpēc tie nekļūst mazāk reāli.

Kā likums, apvainojumam ir kāda vārdiska ietekme, kas cilvēkam nodara emocionālu kaitējumu. Piemēram, kad viens cilvēks dusmās atklāti ar vārdiem kritizē otru, lai ietekmētu viņu sev nepieciešamā veidā, – tā arī ir verbāla vardarbība.

Tāda ietekme liek cilvēkam zaudēt pārliecību par sevi. Realitātē diezgan bieži verbālās vardarbības upuri sāk justies kā neadekvāti, muļķīgi un nekam nederīgi cilvēki.

Verbālās vardarbības fakts, kas noticis romantisko attiecību sākumā, var izraisīt samērā spēcīgu nesaprašanu clivēkam, kas kļuvis par apvainojumu upuri. Jo īpaši, ja partneris pārējā laikā ir uzvedies pavisam korekti un delikāti. Lai atrisinātu šādu incidentu, cilvēkam, kas ir izteicis apvainojumus, vajadzēs turpināt sevi parādīt no labākās puses, un tad viņa partneris spēs palaist šo situāciju.

Rezultātā upuris vienkārši aizmirst par šo gadījumu (vai vairākiem gadījumiem) vai arī atrod attaisnojumu tādai uzvedībai, iestāstot sev, ka viņas partneris vienkārši izjutis pārāk spēcīgu spriedzi vai arī pārdzīvojis grūtus laikus”.

Verbālā vardarbība var tikt novērota dažādos uzvedības veidos.

Garastāvokļa sabojātājs.

Pāridarītājam nepieciešams kontrolēt situāciju, tāpēc viņi katrā izdevīgā situācijā cenšas sabojāt garastāvokli savam upurim, gūstot baudu no tiem brīžiem, kad viņa izjūt skumjas..

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu

The post Saikne starp apvainojumu un trauksmi, kuru visi ignorē appeared first on iReceptes.