Ir sekojšas apdegumu pakāpes: 

I pakāpe – ādas apsārtums, dedzinoša sajūta un sāpes;

II pakāpe – pūslīšu veidošanās ar šķidrumu, čūlas var dažreiz pārplīst un šķidrums iztecēt;

III pakāpe – ādas slāņa atmiršana un olbaltumvielu koagulācija līdz ar audu bojājumiem;

IV pakāpe – dziļāki audu bojājumi – ādas, zemādas tauku, muskuļu, kā arī kaulu līdz pat pārogļošanās.

Apdegumu smagums vistiešākajā mērā ir atkarīgs no bojātās ādas un audu platības. Apdegums vienmēr izraisa spēcīgas sāpes, bet vissmagākajos gadījumos cietušais izjūt šoku. Apdegums var pasliktināties līdz ar infekciju, toksīnu iekļūšanu asinīs, vielmaiņas traucējumiem un daudziem citiem patoloģiskajiem procesiem.

Apdedzināšanās ar verdošu ūdeni vai tvaikiem

Tādas sadzīves situācijas kā apdedzināšanās ar verdošu ūdeni vai tvaikiem ir notikušas visticamāk ar visiem. Par laimi, tādu apdegumu gadījumā sekas nav tik bēdīgas, un parasti bojājumu smagums nepārsniedz I vai II pakāpi. Tomēr, arī šajos gadījumos ir svarīgi zināt, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī, ko darīt nedrīkst.

Ko drīkst darīt

Nepieciešams uzreiz likvidēt bojājumus izraisošo faktoru (verdošo ūdeni vai tvaikus);

Atvēsināt bojājumu vietu ar krāna ūdeni;

Apklāt ar mitru apsēju;

Nodrošināt mieru.

I pakāpes gadījumā – var uzklāt preparātu, kas sniegs atvēsinošu un anestēzējošu efektu, palīdzēs mazināt diskomfortu, niezi, ādas pietūkumu un iekaisumu (piemēram, gēls Psilo-balzāms).

Ko nedrīkst darīt

Nedrīkst smērēt smēres, krēmus, eļļu, skābo krējumu utt. Tas var veicināt infekcijas iekļūšanu;

Noraut pielipušo apģērbu (spēcīgu apdegumu gadījumā);

Pārplēst pūslīšus;

Likt uz brūces ledu, sniegu.

Ķīmiskie apdegumi

Ķīmiskie apdegumi bieži vien notiek gan mājas apstākļos, gan arī ražošanā, saskarē ar noteiktām ķīmiskām vielām, kas spēj bojāt audus. Pie tādām vielām pieskaitāma etiķa esence, daži tīrīšanas līdzekļi, kas satur sārmus vai arī neatšķaidīta ūdeņraža pārskābe.

Ko drīkst darīt

✇ Novietot bojāto ādas vietu zem tekoša auksta ūdens un skalot 20 minūtes;

✇ Nepieciešams neitralizēt ķimikālijas. Taču dažādas ķimikālijas neitralizē dažādi. Skābes apdegumu gadījumā skarto vietu vajag apbērt ar sodu vai arī nomazgāt ar ziepju ūdeni, sārmu apdegumu gadījumā skarto vietu labāk nomazgāt ar atšķaidītu etiķskābi;

✇ Pēc neitralizēšanas uzlikt apsēju no sterilas marles vai auduma salvetes.

Ko nedrīkst darīt

✇ Ķimikālijas iekļūst dziļi ādā, un pat pēc to noņemšanas tās var turpināt iedarboties, tāpēc labāk nepieskarties skartajai vietai, lai nepalielinātu apdegumu skarto vietu;

✇ Skartajai vietai nedrīkst likt klāt kompreses.

Saules apdegums

Sules apdegums visaktuālākais ir vasaras atvaļinājuma laikā, kad, devušies uz jūru, mēs bieži vien sevi nesaudzējam un skaista iedeguma vietā saņemam saules apdegumu.

Ko drīkst darīt

Pirmo palīdzību var sniegt patstāvīgi, jo saules apdegumi nav smagi un pēc bojājumu pakāpes tos ietver I vai II pakāpē.

Nepieciešams uzreiz aiziet no saules uz vēsu vietu, piemēram, ēnu;

Pielikt pie skartajām vietām mitru, aukstu apsēju, lai atvēsinātu un mazinātu dedzinošo sajūtu un sāpes;

Var ieiet aukstā dušā, vai arī pagulēt aukstā ūdenī;

Ja jums ir galvassāpes, reiboņi, nelaba dūša, nepieciešams nekavējoties doties pie ārsta. Šie simptomi var liecināt par saules dūriena attīstību.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

The post Pirmā palīdzība apdegumu gadījumā: ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar cilvēku appeared first on iReceptes.